Category Archives: Aktivitātes

Gada augs 2023 – parastā purvpaparde

Par Gada augu 2023 ieceļot parasto purvpapardi (Thelypteris palustris Schott) Latvijas Botāniķu biedrība aicina iepazīt slapjos mežus, purvus un citas pastāvīgi mitras vietas, kurās atrodama šī suga.

Parastā purvpaparde (Thelypteris palustris Schott) Latvijā ir diezgan parasta suga, izplatīta visā valsts teritorijā – taču tikai retais būs to apskatījis tuvumā, jo šī paparde aug vietās, kur cilvēki parasti nestaigā – slapjos mežos, zāļu purvos, ezeru un upju krastos, arī grāvjos. Izvirzot šo sugu par gada augu, Latvijas Botāniķu biedrība vēlas pievērst uzmanību gan augu spējai piemēroties augšanai ekstrēmos apstākļos, gan slapjajiem biotopiem Latvijas ainavā un to nozīmei dabas daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu noturībā pret klimata pārmaiņām. Mūsu nokrišņiem bagātajā klimatā ūdenstilpju, purvu un citu slapju vietu it kā ir daudz, taču nereti to hidroloģisko režīmu ietekmē meliorācija, izjaucot dabiskās augu sabiedrības un mikroklimatu; daudzās bebru saimes, kas mīl apmesties meliorācijas grāvjos, savukārt, var kādreizējos slapjos mežus vai purvus pārvērst dīķos. Vienu no purvpapardes tipiskajiem biotopiem – staignāju mežus – apdraud gan meliorācija, gan mežistrāde.

Parastā purvpaparde Thelypteris palustis. Foto: Julita Kluša

Ir maz ziņu par šīs sugas izmantošanu pārtikā vai medicīnā, taču purvpapardei piemīt spējas uzsūkt smagos metālus, tāpēc pasaulē notiek eksperimenti ar tās pielietojumu notekūdeņu attīrīšanā.
Parastā purvpaparde pavasaros izdīgst gandrīz nemanāmi, paceļot savus dzinumus no ūdens pārklātām lāmām staignāju mežos, starp grīšļu audzēm neizbrienami slapjos purvos un citās vietās, kuras ne tikai pavasarī klātas ar ūdeni, bet kurās augsts mitrums saglabājas visu gadu. Jūnijā papardes ir salapojušas un nereti veido koši zaļu vienlaidus paklāju, kas saglabājas līdz pat rudenim, kad purvpapardes nokalst un pazūd skatienam līdz nākamajam pavasarim.

Parastā purvpaparde pārejas purvā kopā ar dzegužpirkstītēm. Foto: Julita Kluša

Šogad aicinām neiet ar līkumu slapjām vietām, bet gan uzvilkt gumijas zābakus un doties tuvāk iepazīt parasto purvpapardi un tās kaimiņus – slapjo biotopu augu sabiedrības. Par novērotajām purvpapardēm aicinām ziņot portālā Dabasdati.lv, bet uz Latvijas Botāniķu biedrības e-pastu (botaniku-biedriba@hotmail.com) rakstīt, ja zināt par šīs sugas vākšanu un pielietošanu tautas medicīnā, pārtikā vai citām vajadzībām. Turpinot pagājušajā gadā iesākto tradīciju, Botāniķu biedrība organizēs ekskursijas gada auga iepazīšanai – vasaras sākumā sekojiet līdzi informācijai LBB mājaslapā www.botany.lv un un Facebook grupā “Latvijas Botāniķu biedrība un augu draugi”!

Vairāk informācijas:
Pēteris Evarts-Bunders, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētājs
tālr. 26533971, e-pasts: peteris.evarts@biology.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes locekle
tālr. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

Latvijas Botāniķu biedrības 70. jubilejas gadā par Gada augu 2022 izvēlēta Eiropas saulpurene

Latvijas Botāniķu biedrība savā 70 gadu jubilejā Gada auga 2022 godā iecēlusi krāšņi ziedošu dabisko pļavu iemītnieci – Eiropas saulpureni Trollius europaeus.

Augs savu dzelteno un apaļo ziedu dēļ ir ieguvis daudz tēlainu tautas nosaukumu: sviesta bumba, sviesta pika, āžpoga, buļļpiere, bumbuļpuķe, cāļa galva, dzegužbumba, sviestene, zaķupoga, aungalviņa, sviestpurene, sviesta bunga, bullīši, apaļā purene, vējpurene, cāļa poga, buļļa piere, bumbulīši, vācpurniņi, kundzene u. c. Savukārt, auga zinātniskais nosaukums cēlies no latīņu vārda “trulleus”, kas tulkojumā nozīmē “apaļš trauks vai bļoda”. Izskata dēļ senajos laikos cilvēki saulpurenei piešķīra maģiskas īpašības. To izmantoja, lai aizbaidītu no mājām ļaunos garus. Skandināvu leģendas vēsta, ka saulpurenes to skaistuma dēļ iecienījuši meža iemītnieki – troļļi.

Eiropas saulpurene. Foto: M.Medne.
Continue reading

Gada atradums 2021

Caldesia parnassifolia (L.) Parl – jauna suga Latvijas florā

Laura Grīnberga, Uvis Suško

Augusta vidū apsekojot ezerus, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, Laura Grīnberga atklāja Latvijai jaunu ūdensaugu sugu – Caldesia parnassifolia (L.) Parl. Atradne ir uzskatāma par šīs sugas izplatības areāla tālāko ziemeļu punktu. C. parnassifolia konstatēta Lielajā Kumpinišķu ezerā aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”, aizaugušā ezera piekrastē, aptuveni 1 m dziļumā. Lielais Kumpinišķu ezers ir pārrobežu ezers. 24. septembrī ezeru apsekoja Uvis Suško, lai precizētu sugas izplatību ezerā. Ezera Latvijas daļā C. parnassifolia atrasta 24 vietās 63 m2 lielā platībā, bet Lietuvas – 2 vietās 5 m2 lielā platībā. Tā aug galvenokārt nelielās audzēs un grupās gar virsūdens augu joslas malu, vietām arī virsūdens augu joslā starp skrajākiem meldriem un niedrēm 0,5-1,6 m dziļumā uz dūņaina pamata.

Kumpinišķu_ezers1.JPG
1. attēls. Caldesia parnassifolia Lielajā Kumpinišķu ezerā. Foto L. Grīnberga 2021.
Continue reading

Gada sūna 2021 – līklapu novellija

Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2021. gada sūnu izvēlējusies nelielu aknu sūnu – līklapu novelliju (Nowellia curvifolia).

Šī sūna sastopama saimnieciskās darbības maz skartos sugām bagātos egļu mežos un ir dabisko meža biotopu indikatorsuga. Līklapu novelliju visbiežāk atrod uz trupošām egļu vai priežu kritalām, sevišķi to pēdējās sadalīšanās stadijās – pēc mizas nokrišanas. Pa gabalu tā izskatās kā mazi brūngani vai zaļgani pavedieni. Sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma – noēnotās vietās tā ir zaļgana, atklātās vietās – sarkanīga līdz brūngana. Bieži vien kritala ir blīvi noaugusi ar šo sūnu un izskatās brūngani sarkana jau no attāluma.  

Līklapu novellijas pavedieni. Foto: Julita Kluša (dziedava.lv).
Continue reading

Gada augs 2021 – pļavas (jeb parastā) ķimene

Ķimeņu garšu un smaržu Latvijā pazīst visi – tās ieceptas rudzu maizē, iekaisītas skābētos kāpostos, iesietas Jāņu sierā. Ķimenes atradīsim žāvējumos, marinādēs un citos ēdienos. No ķimenēm gatavo tēju un ķimeli – ķimeņu liķieri. Ķimeni izmanto kā ēteriskas eļļas un citas vērtīgas vielas saturošu ārstniecības augu, piemēram, gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, nervu nomierināšanai, cukura līmeņa regulēšanai. Šis augs ir vērtīga mājlopu garšzāle ganībās, veicinot gremošanu un ēstgribu.

Foto: Agnese Priede
Continue reading