Monthly Archives: January 2026

Izdota jaunā Latvijas Sarkanā grāmata

22. janvārī, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā svinīgi atvērts jaunais Latvijas Sarkanās grāmatas izdevums. Tas ir pēdējās desmitgadēs plašākais un aktuālākais zinātniskais apkopojums par valstī retām, apdraudētām un izzudušām sugām, kas sabiedrībai, politikas veidotājiem un dabas aizsardzībā iesaistītajiem sniegs priekšstatu par šo sugu stāvokli Latvijā un palīdzēs veicināt šo sugu saglabāšanu.

Latvijas Sarkanās grāmatas jaunais izdevums aptver sešus sējumus, kuros iekļauti 1 069 sugu (to skaitā pasugu, populāciju u.c.) apraksti ne vien par retām, apdraudētām un Latvijā izzudušām sugām, bet arī par sugām, kuras ir gandrīz apdraudētas vai par kurām trūkst datu un informācijas izzušanas riska novērtēšanai. Foto: L.Strazdiņa
Latvijas Sarkanās grāmatas jaunais izdevums aptver sešus sējumus, kuros iekļauti 1 069 sugu (to skaitā pasugu, populāciju u.c.) apraksti ne vien par retām, apdraudētām un Latvijā izzudušām sugām, bet arī par sugām, kuras ir gandrīz apdraudētas vai par kurām trūkst datu un informācijas izzušanas riska novērtēšanai. Foto: Līga Strazdiņa

Grāmatas saturs tapis četru gadu garumā (2021–2025), apvienojot plašu zinātnieku un dabas ekspertu loku. Pirmo reizi Latvijas vēsturē sugu apdraudētības jeb izzušanas riska vērtēšana veikta atbilstoši pasaulē atzītajai Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) metodikai, kas nodrošina iegūto rezultātu plašāku izmantošanu arī starptautiskā mērogā. 

Izdevums ir strukturēts sešos tematiskos sējumos: sēnes, ķērpji un gļotsēnes; sūnas un mieturaļģes; vaskulārie augi; bezmugurkaulnieki; zivis, abinieki, rāpuļi un zīdītāji; putni.

Grāmatā iekļauto sugu vērtēšanā piedalījās vairāk nekā 55 sugu eksperti no Latvijas un Igaunijas, savukārt vērtējumus recenzēja 37 ārvalstu eksperti no astoņām Eiropas valstīm. Grāmatas veidošanā iesaistījās plašs dabas pētnieku un botāniķu loks, tajā skaitā Latvijas Botāniķu biedrības pārstāvji (priekšplānā sējuma galvenā redaktore Liene Auniņa). Foto: Lauma Ķeire

Grāmatas elektroniskā versija jau drīzumā būs brīvi pieejama ikvienam interesentam vietnē https://sarkanagramata.lu.lv/. Savukārt izdevuma drukātā versija jau no 23. janvāra apskatei pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas, Ķemeru, Gaujas nacionālo parku un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas centros, kā arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB). Pateicoties sadarbībai ar LNB, tuvākajos mēnešos grāmatas varēs lasīt arī lielākajās publiskajās, kā arī izglītības iestāžu bibliotēkās visā Latvijā.

Pirmo reizi Sarkanajā grāmatā iekļauts sējums par Latvijas sūnām. Savu ieguldījumu grāmatas tapšanā devuši vairāki LBB Sūnu grupas biedri (no kreisās – sējuma galvenā redaktore Līga Strazdiņa, Ligita Liepiņa, Linda Gerra-Inohosa, Ilze Kukāre, Baiba Bambe, Ansis Opmanis). Foto: Lauma Ķeire

Latvijas Sarkanā grāmata sagatavota LIFE programmas projektā “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (LIFE FOR SPECIES), ko īsteno Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Bioloģijas institūts sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Daugavpils Universitāti un Latvijas Ornitoloģijas biedrību ar Eiropas Komisijas LIFE programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2026 izvēlējusies skaistu un noslēpumainu purva malu iemītnieci – lāceni Rubus chamaemorus

Lācene ir daudzgadīgs, 5-30 cm augsts rožu dzimtas lakstaugs ar gariem, ložņājošiem sakneņiem, staraini daivainām lapām un baltiem ziediem. Zied no maija līdz jūnijam. Augļi –sākumā sārti, nogatavojoties zeltaini dzelteni, sulīgi kauleņu kopaugļi, ienākas jūlijā.

Lācene. Foto: Vija Kreile

Latvijā dažviet lācenes sauc arī par šķomenēm vai – tuvāk Igaunijai – par murakām. Madonas apkārtnē tās sauc arī par spradzenēm, kaut gan spradzene (Fragaria viridis) ir pavisam cita suga, un aug sausās pļavās.

Lācenes nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tādēļ arī to izplatībai nav pievērsta īpaša uzmanība. Tās ir raksturīgas sūnu purviem un purvainiem priežu mežiem. Aug zem priedēm un priedītēm, kopā ar sfagniem, dzērvenēm, andromedām vietās, kur mazāk viršu un vaivariņu. Tām patīk gaiša, skāba un barības vielām nabadzīga vide, vairāk izplatītas Latvijas ziemeļu daļā. Aizsargājamās teritorijās lācenes ir nonākušas kā purvu iemītnieces.

Lācene. Foto: Vija Kreile

Lai gan lāceņu lapas purvos varam redzēt bieži, tomēr ogas (kauleņu kopaugļi) neienākas visur, kur tās zied. Lācenēm ir vīrišķie un sievišķie augi, kas ne vienmēr zied vienlaicīgi, un nereti tieši vīrišķo augu ar lielākajiem ziediem ir vairāk. Lācenes apdraud pavasara salnas, tām vajadzīgi apputeksnētāji, kas lido no vēja pasargātās vietās.

Latvijā dārzos lācenes neaug, taču ir ziņas par mēģinājumiem stādus izaudzēt kūdrā. Tirgos jūlijā gan var nopirkt eksotisku un dārgu kārumu – mūsu purvos lasītās lācenes.

Lāceņu raža. Foto: Vija Kreile
  • Jo lielāks purvs, jo lielākas malas, jo vairāk lāceņu? Vai tā ir?
  • Vai lāceņu daudzumu ietekmē klimata pārmaiņas?
  • Vai lācenes varētu audzēt izstrādātos kūdras purvos?

Uz šiem un citiem jautājumiem ceram rast atbildes, vairāk iepazīstot lāceni – 2026.gada augu.

Lācene. Foto: Vija Kreile

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par lācenēm portālā https://dabasdati.lv.

Kontakti saziņai:

Vija Kreile, Latvijas Botāniķu biedrība

Tālr. 26586646, e-pasts: vijakreile@inbox.lv

Anete Pošiva-Bunkovska, Latvijas Botāniķu biedrība, valdes priekšsēdētāja

Tālr. 26477851, e-pasts: anete.poshiva@gmail.com

Īssetas nekera Neckera pennata – gada sūna 2026

Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupa par 2026. gada sūnu izvēlējusies īssetas nekeru Neckera pennata. Šī sūna ir nozīmīga dabisko meža biotopu indikatorsuga, Latvijā sastopama samērā bieži lapu koku un jauktos mežos, dažādos mitruma apstākļos. Visbiežāk tā aug uz lapu koku stumbriem, īpaši uz apses, liepas, kļavas, gobas, ozola, pīlādža un oša.

Īssetas nekera Neckera pennata. Foto: Anna Mežaka

Šobrīd īssetas nekera vēl ir izplatīta visā Latvijas teritorijā un atrodama samērā vecos, cilvēka saimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos. Tomēr piemērotu augteņu kļūst arvien mazāk, jo turpinās veco mežu izciršana. Papildu apdraudējumu rada arī gaisa piesārņojums, kas negatīvi ietekmē sūnas izplatību.

Īssetas nekera veido dzeltenzaļas velēnas, kas parasti atstāv no koka stumbra. Augi ir 5–10 cm gari, zaroti. Lapas – olveida lancetiskas, viļņainas, mēlveidīgas, ar gofrētu virsmu un nosmailotu lapas galu. Pie lapas pamatnes ir divas īsas dzīslas vai dzīslu nav. Sporu vācelīte attīstās uz ļoti īsas setas (1–5 mm), tādēļ tā redzama tikai auga apakšpusē. Sporogoni veidojas bieži.

Īssetas nekera. Foto: Līga Strazdiņa

No līdzīgām sugām īssetas nekera atšķirama ar no koka stumbra atstāvošu augšanas formu, viļņainām lapām un sporu vācelīti uz īsas setas. Līdzīgas sugas tajos pašos biotopos, kur sastopama īssetas nekera, ir gludā nekerīte Alleniella complanata, kurai lapas ir bez viļņojuma, un viļņainā dižnekera Exsertotheca crispa, kurai sporu vācelītes seta ir daudz garāka – līdz 12 mm. Abas līdzīgās sugas Latvijā ir retāk sastopamas.

Īssetas nekera. Foto: Dana Krasnopoļska

Sūnu pētnieki gan Latvijā, gan ārzemēs ir veikuši eksperimentus, pārstādot apšu mežos augušas īssetas nekeras. Pētījumu rezultāti liecina, ka īssetas nekeras spēj ieaugties pēc pārstādīšanas, un šādi pētījumi ir nozīmīgi, lai saglabātu sugas populācijas gadījumos, kad dabiskās augtenes tiek iznīcinātas. Tomēr labākais aizsardzības veids ir dabisko, veco mežu saglabāšana – tas nodrošina ne tikai īssetas nekeras, bet arī daudzu citu retu sūnu un citu organismu grupu sugu pastāvēšanu.

Latvijas botāniķu biedrības Sūnu grupa aicina sabiedrību ziņot par īssetas nekeras atradnēm portālā https://dabasdati.lv, lai papildinātu zināšanas par sugas izplatību.

Kontakts: Anna Mežaka

Latvijas botāniķu biedrības sūnu grupa

Email: anna.mezaka@du.lv