Latvijas Botāniķu biedrība turpina iepazīstināt sabiedrību ar interesantām sūnu sugām. Vai, staigājot pa piejūras mežiem, esat pamanījuši mīkstus, gaiši zaļus sūnu spilventiņus? Ļoti iespējams, ka esat ieraudzījuši šī Gada sūnu – zilgano baltsamtīti (Leucobryum glaucum).

Zilganā baltsamtīte (Leucobryum glaucum). Foto: Uvis Suško

Zilganā baltsamtīte sastopama uz augsnes un koku pakājēs, kā arī uz satrunējušiem celmiem. Tā aug ļoti blīvos, bieži vien puslodes veida ciņos. Jo lielāks ir baltsamtītes cinis, jo ilgāk tas audzis, tādejādi liecinot arī par meža ilglaicību, tāpēc tā ir viena no dabisku mežu indikatorsugām.

Sūnai ir stingrs līdz 10 cm garš stumbrs, kas zarojas dakšveidā. No citām sūnām atšķiras ar gaiši zilgani pelēcīgo nokrāsu. Pasaulē ir 122 baltsamtīšu ģints sugas, kas izplatītas visos kontinentos, bet Latvijā sastopamas divas sugas – zilganā un kadiķu baltsamtīte. Kā liecina novērojumi, abas sugas sastopamas galvenokārt Latvijas rietumu pusē, tādēļ atradumi Austrumlatvijā no zinātniskā viedokļa ir vērtīgāki. Baltsamtītes atrodamas biotopos ar atšķirīgu mitrumu – gan sausās vietās kā Pierīgas kāpu mežos, gan slapjos dumbrājos, piemēram, Ķemeru nacionālajā parkā.

Anglijas dienvidos fazāni šīs sūnas nereti izkašā un tās sāk augt brīvi, nepiestiprinājušās substrātam, vietējie iedzīvotāji tās iesaukuši par ‘bulciņām’.

Pasaulē, piemēram, Dienvidāzijā, baltsamtītes mēdz lietot spilvenu un matraču pildījumam, tomēr biežāk sūnu izmanto dekorēšanā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ zilganā baltsamtīte ir apdraudēta un iekļauta Eiropas Savienības biotopu direktīvas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ja arī Tu izmanto sūnas dekoru veidošanā – izvēlies biežāk sastopamas meža zemsedzes sūnas, nevis baltsamtīšu ciņus!

Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā dabasdati.lv.

Ja Jūsu rīcībā ir informācija par sugas tautas nosaukumiem vai citas interesantas ziņas par šo sūnu, aicinām rakstīt uz e-pastu ligita.liepina@lu.lv.

Ligita Liepiņa, Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupas koordinātore

Jau otro gadu Latvijas Botāniķu biedrība plašāku sabiedrību iepazīstina ar sūnām, šogad par gada sūnu izraugoties parasto kociņsūnu Climacium dendroides. Tā ir viena no visvieglāk atpazīstamām sūnām. Savdabīga ir kociņsūnas augšanas forma, kas atgādina mazu kociņu. Tās primārais stumbrs atrodas augsnē horizontāli un ir klāts ar brūnām, plēkšņveidīgām lapām. No tā atiet stāvi sekundārie stumbri, kas zarojas aptuveni no stumbra vidus. Zari līdz 4 cm gari, atrodas tuvu cits pie cita, tāpēc izskatās sakopoti pušķī kā nelielai palmai. Kociņsūnas tumšzaļās vai dzeltenzaļās velēnas var sasniegt pat 10 cm augstumu. Sporu vācelīte sarkani brūna, līdz 4 cm garā kātiņā. Sporogoni veidojas samērā reti, bet parasti ir vairāki uz viena auga.

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Parastā kociņsūna pieder lapu sūnu klasei, kociņsūnu dzimtai un ir tās vienīgā pārstāve Latvijā, bet citur pasaulē sastopamas pavisam trīs šīs ģints sugas. Parastā kociņsūna plaši sastopama Ziemeļu puslodē, sākot no Špicbergenas līdz Ziemeļāfrikai, Turcijai, Himalajiem, Ķīnas un ASV dienvidiem, aug arī Grenlandē un Jaunzēlandē. Visā pasaulē šai sugai raksturīgie biotopi ir mitras pļavas, zāļu purvi, pārpurvoti meži. Tomēr diezgan bieži tā atrodama arī sausākās vietās – atklātās kāpās, sausos zālājos, uz laukakmeņiem vai dolomītiem ar nelielu augsnes kārtiņu. Parasti kociņsūna aug zemsedzē, bet retāk uz koku stumbriem, trupošiem kokiem, celmiem un akmeņiem. Reizēm tā atrasta arī cilvēka ietekmētās un veidotās vietās: kapsētās, aizaugušos grants karjeros, uz betona tiltiem un  lubiņu jumta, vecas dēļu kaudzes. Interesanti, ka šī suga, kas vairāk raksturīga mežiem, ir otra biežāk atzīmētā suga zālājos. Mežos kociņsūna tomēr nepieder pie valdošām sugām zemsedzē.

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Par kociņsūnu praktisko pielietojumu atrodamas ziņas, kas norāda uz tās dekoratīvajām īpašībām. Neparastā pētījumā kociņsūnas gabaliņš kā vienīgais sūnu pārstāvis atrasts sleņģenē – 16.–18. gadsimtā Kurzemē pie Ēdoles darinātā metāla jostā ar slēgtu nodalījumu. Anglijā, karalienes Viktorijas ēras laikā sūnas dzinumus mākslīgi krāsoja, lai dekorētu dāmu cepures. Ķīnā kociņsūnas nosaukums ir „desmit tūkstošu gadu sūna” (ten thousand year moss) un to izmanto medicīnā, lai samazinātu drudzi, ārstētu reimatismu un atbrīvotu no kaulu un muskuļu sāpēm. Ķīnā šo sūnu izmanto arī māju siltināšanai – tāpat kā Latvijā savulaik sfagnus – spraugu aizdarīšanai.

Atrodot kociņsūnas Latvijā, ir vērts pievērst uzmanību sporogoniem un to augšanas vietai, jo līdz šim tie reģistrēti tikai 10 paraugos no vairāk nekā 200 ievāktajiem un atzīmēti tikai mitrās vietās. Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā dabasdati.lv. Bet, ja Jūsu rīcībā ir informācija par sugas tautas nosaukumiem vai citas interesantas ziņas par šo sugu, aicinām rakstīt uz e-pastu baiba.bambe@silava.lv.

Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi izvēlējusies arī Gada sūnu 2016 – parasto straussūnu Ptilium crista-castrensis.

Gada sūna izvirzīta, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām, kā arī veicināt cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu. Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz Zemeslodes. Varētu teikt, ka mūsdienu augu attīstība sākās ar sūnām pirms apmēram 400 miljoniem gadu. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās.

Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugu, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā, piemēram, tās kalpo kā mājvieta dzīvniekiem. Turklāt tām ir praktisks pielietojums cilvēka dzīvē. Piemēram, atsevišķu sugu sūnas, pateicoties to antibakteriālajām īpašībām un uzsūkšanas spējām, izmantoja kā pārsējus kara laikā. Sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas, ko var izmantot ārstniecībā. Latvijas mežos ir daudz dažādu sūnu, ko katrs sēņotājs noteikti ir pamanījis.

Parastā straussūna. Foto: Agnese Priede

Parastā straussūna tuvplānā. Foto: Julita Kluša

Gada sūnas 2016 parastās straussūnas zinātniskais nosaukums Ptilium crista-castrensis un arī angļu „knight’s plume” tulkojumā nozīmē „bruņu cepures spalva”. Latvisko nosaukumu tā ieguvusi strausa spalvai līdzīgā izskata dēļ. Parastā straussūna ar savu graciozo izskatu un sūnu mērogos lielo augumu (~ 10 cm gara) izceļas citu sūnu vidū, ir viegli atpazīstama un iegaumējama. Parastā straussūna Latvijā ir bieži sastopama un aug barības vielām nabadzīgu skujkoku, retāk, jauktu koku mežu zemsedzē, parasti mēreni mitros apstākļos. Dažreiz sastopama arī uz salmu jumtiem vai laukakmeņiem, trupošas koksnes un citur. Parasti tā aug nelielās platībās starp citu sugu sūnām, tāpēc, lai to pamanītu, jāskatās vērīgi.

2016. gadā Latvijas Botāniķu biedrība aicina piedalīties sava veida tautas skaitīšanā un vērīguma asināšanā. Cik mūsu ir, kas Latvijas mežos gada laikā spēj atrast vismaz vienu straussūnas atradni? Aicinām visas 2016. gadā atrastās parastās straussūnas atradnes ziņot portālā dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Gada beigās tiks publicēts ziņojums ar visiem atradēju vārdiem un pēc ziņojumiem iegūto sūnas izplatības karti. Straussūna veido sporogonus – sporu vācelītes uz sarkaniem kātiņiem, kas ir līdz 5 cm gari. Sporogoni sastopami ļoti reti, tāpēc ziņojumi ar fotogrāfijām, kurās tie redzami, ir īpaši gaidīti.

Latvijas Botāniķu biedrība, Brioloģijas darba grupa