Sanāksmes

Šī gada 4.decembrī attālināti notika Latvijas Botāniķu biedrības ikgadējā sanāksme. To vadīja LBB valdes priekšsēdētājs Dr.biol. Pēteris Evarts-Bunders. Viņš atklāja sanāksmi un informēja par gada laikā paveikto: LBB piereģistrēta jaunā juridiskā adresē. Tas ļāva apstiprināt Valsts Uzņēmumu reģistrā pagājušajā gadā ievēlēto Valdi. Tika sarīkota arī biedru aptauja par jaunu biedrības logo. Ar nelielu pārsvaru apstiprināts jaunais priekšlikums – margrietiņa.

Biedrībā iestājies viens jauns biedrs. Veikta arī biedru saraksta pārskatīšana. Uzrunāti biedri, kas ilgu laiku nav sazinājušies, nav maksājuši biedru naudas, nav atbildējuši uz e-pastiem. Daļa neaktīvo biedru sarakstā vairs nav iekļauti. Pašlaik LBB ir 118 biedri (vēsturiski tas ir lielākais LBB biedru skaits tās gandrīz 70 gadu pastāvēšanas laikā– red.piezīme).

2020. gadā, pandēmijas dēļ, pēdējā brīdī tika atcelta ekskursija uz Baltkrieviju. Visi sagatavošanas darbi jau bija paveikti. Interese par ekskursija bija liela, bet ārējie apstākļi to neļāva īstenot. Pateicība visiem, kas piedalījās sagatavošanas darbos! Nerealizēti palika arī plāni par “Sugu rallija” rīkošanu un ekskursiju uz Gada auga 2020 – Ruiša pūķgalves atradni. Toties izdevies Pētera ieteiktais  pasākums par pūķgalves atradņu apsekošanu. Konstatētas 7 drošas atradnes ar dzīvelīgām populācijām. Tikai divas atradnes palikušas neapsekotas. Pasākumā iesaistījās vairāki biedri.

Sagatavots un izdots LBB 2021.gada kalendārs. Paldies visiem, kas nodeva kalendāra vajadzībām savas augu fotogrāfijas! Sagatavošanā ir arī krekliņu apdrukāšana.

Nolemts, ka LBB mājas lapu sadaļā “Personības” papildinās ar dažādu vēsturisko periodu latviešu botāniķu biogrāfijām. Interesenti ir aicināti iesūtīt savu devumu Ilonai Jepsenai. Rakstiem jābūt pabeigtiem un ar atsaucēm uz izmantotajiem avotiem.

Visi biedri tiek aicināti līdz 2021.gada 4.janvārim iesūtīt savu 5 – 3 pēdējo gadu publikācijas Agnesi Priedei. Šie saraksti tiks apkopoti sadaļā Publikācijas, lai veicinātu informācijas apriti un parādītu mūsu biedru veikumu.

Zinātniskie priekšlasījumi

Agnese Priede. Dabisko zālāju augu sēklu sēšana bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai – pieredze Ķemeru Nacionālajā parkā.

ĶNP Slampes upes atjaunotajā posmā Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniece Agnese Priede izveidojusi parauglaukumus, lai noskaidrotu, kā atjaunot daudzveidīgu pļavu biotopus kultivēto zālāju platībās. Ilggadīgi novērojumi liecina, ka tikai noganīšana un pļaušana vien neveicina pļavu augu sugu daudzveidības atjaunošanos. 

Sēklas ievāktas vairākās vietās (arī ārpus ĶNP), biotopos ar dažādu mitruma režīmu. Tās izsētas atbilstoša mitruma režīma parauglaukumos Slampes palienē. Parauglaukumi apstrādāti dažādā pakāpē un uzirdināti ar dažādiem darbarīkiem. Kontrolei izveidoti arī parauglaukumi, kur pļavas velēna netika aizskarta. Šajā darbā piedalījušies brīvprātīgie no ĶNP un vietējie zemnieki.

Secinājumi šajā darba posmā – daudzas, īpaši sauso pļavu sugas ieaugās labi. Ieaugšanās ir veiksmīgāka parauglaukumos, kur augsnes virskārta tika labi uzirdināta. Par efektīvāko un lētāko uzirdināšanas metodi vēl jākonsultējas ar apkārtnes zemniekiem, kuru mājās varētu sameklēt piemērotus zemes apstrādes agregātus.

Ieva Akmane. Krustziežu dzimta Latvijā.

Šī gada oktobrī Daugavpils Universitātē Ieva aizstāvēja Bioloģijas doktora promocijas darbu botānikas nozarē. Sirsnīgi apsveicam!

Kritiski apstrādāta Krustziežu dzimta Latvijā. Pētījumos izmantota literatūra, herbāriju materiāli un lauka pētījumi. Konstatētas 49 ģintis un 102 sugas. Sarakstā iekļautas 5 jaunas sugas un 3 sugas izslēgtas, jo nav pierādījumu to augšanai Latvijā. Analizējot sugu vispārējo izplatību – 40 sugas pieskaitāmas LV vietējai florai, 62 – svešzemju sugas. Aprakstīta vairāku sugu izplatības paplašināšanās LV , bet viena suga – Camelina alyssum – nav konstatēta kopš 1972.gada. Tāpat analizēta sugu izplatība dažādos biotopos. 80 sugas ir sastopamas galvenokārt ruderālos biotopos.  

Izstrādāta sugu nomenklatūra, 50 sugām precizēti vai izveidoti jauni latviskie nosaukumi.

Darba gaitā sastādīti sugu morfoloģiskie apraksti, daudzām sugām – pirmo reizi latviešu valodā. Izstrādāta ģinšu un sugu noteikšanas tabula pēc tēzes/antitēzes principa. Vairākām sugām veikta sēklu virsmas motrfoloģiskie pētījumi.

Sagatavošanā ir Latvijas Floras sējums par šo dzimtu. Tas būs 14.sējums Latvijas Floras izdevumam.

Maija Medne informēja par Gada auga 2021 vēlēšanu rezultātiem. Finālā tika izvirzīti trīs kandidāti – Peldošais ezerrieksts, Sīpoliņu zobainīte un Parastā ķimene. Pēteris sagatavos materiālu presei par LBB izvēlēto augu un izplatīs to pēc Jaunā gada.

Ligita Liepiņa uzstājās ar ziņojumu par Sūnu grupas darbību 2020.gadā. Arī šīs grupas darba plānus ietekmēja pandēmija. Tomēr vasarā izdevies noorganizēt briologu skolu, kas piesaistīja pārsteidzoši daudz cītīgu interesentu. Tika nosaukta arī Gada sūna 2021. Arī tās vārdu uzzināsim pēc Jaunā gada.

Ivars Kabucis vadīja sesiju par Gada atradumu 2020. Paldies Ivaram! Tas bija jautrs sanāksmes noslēgums.

Kopumā tika iesūtīti 8 gada atraduma pieteikumi. Jāsaka, ka biedru izpratne par to, kas kvalificējas gada atradumam ir uz augsta līmeņa. Visi iesūtītie pieteikumi ir savā ziņā unikāli atradumi Latvijas botānikas vēsturē. Visi autori bija sagatavojuši arī prezentācijas un, manuprāt, garlaicīgi nebija nevienam.

Trīs elpu aizraujoši atradumi ir:

Cephalanthera longifolia (L.) Fritsch, kuru grupa botāniķu, strādājot pie projekta par Pulsatilla patens, atrada Līvānu novada Turku pagastā. Jauna, savrupa atradne.

Moerhingia lateriflora (L.) Fenzi – suga, kura ierakstīta Sarkanās grāmatas 0 kategorijā, jo vienīgā tās atradne tika appludināta 1965.gadā. Šogad Maruta Kusiņa to atradusi Engures novadā, Lāčupītes dendrārijā.

Spergula morisonii Boreau – arī suga, kura domājams ir izzudusi, bet netika iekļauta Sarkanajā grāmatā, jo ir viengadīgs efemērs. Dana Krasnopoļska to atradusi Daugavpils novada Līksnas pagastā.

Šīm trim seko trīs ļoti retas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā ierakstītas sugas:

Asplenium trichomanes L.  Gaujas Nacionālajā parkā Nurmižu rezervātā. Pēc simts  gadiem to atradusi Julita Kluša.

Blechnum spicant (L.) Roth Popes pagasta Rindas upes labā krasta pietekas gravā atradusi Daina Lakša. Rindas upes ielejā iepriekš tā atrasta 1955.gadā.

Epipogion aphyllum Sw. – šogad šī mistiskā orhideja atklājusies Ievai Rovei un Vijai Kreilei dabas parkā “Vecumu meži” un uz dienvidiem no Trapenes Sikšņu mežos.

Un nobeigumā – jaunu sugu Latvijā – Allium paradoxum Rīgā, Daugavas labajā krastā pie Rumbulas atradusi A. Bojāre. Šis dārzbēglis ieviesies krasta krūmājā, līdzīgā biotopā kā Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā. Minētajās valstīs šis sīpols ir atzīts par agresīvu invazīvu sugu. Arī paši pieteicēji raksta, ka būtu nepieciešama šīs sugas ierobežošana invāzijas pašā agrīnajā stadijā. Kā jaunas sugas atradums tā saņēmusi Gada atraduma diplomu un ceļojošo balvu. Apsveicam!  

Paldies arī Uvim Suško par reto augu atradņu ļoti detalizēto uzskaiti Krāslavas un Aglonas pagastos un citur. Neviens Carex pilosa stiebriņš nav palicis nepamanīts.

Sagatavoja Ilona Jepsena

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *