Latvijas Botāniķu biedrība par 2015. gada augu izvēlējusies čemuru palēku

Čemuru palēks Chimaphila umbellata ir daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts ziemciešu dzimtas puskrūms ar zobainām, ādainām lapām, kas satuvinātas rozetē. Augs ir ziemzaļš – tas atspoguļots arī tā latīņu nosaukumā – „ziemasmīlis”. No jūnija līdz augustam palēks lepojas ar skaistiem rozā ziediem, kas sakārtoti skrajā čemurā un nolīkuši uz leju, tādēļ ziedu čemurs dažkārt atgādina smalki veidotu lietussardziņu. Dažādos Latvijas apvidos tas saukts arī par mātes zālēm, meža mirti, ziemcieti, lielo brūklenāju, zāģrobenāju.

Ziedošs čemura palēks. Foto: J.Kluša.

Ziedošs čemura palēks. Foto: J.Kluša.

Čemuru palēks ierakstīts Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā un vairāku valstu aizsargājamo sugu sarakstos, bet pašlaik nav iekļauts Latvijas īpaši aizsargājamu sugu sarakstos, kaut arī sastopams samērā reti.  Vietās, kur aug čemuru palēks, vērts ieskatīties vērīgāk. Turpat reizēm var atrast arī citus floras retumus – pļavas silpureni, smiltāju neļķi, ziemeļu linneju, vālīšu staipekni un plakanstaipekņus.

Čemuru palēks. Foto: A.Priede.

Čemuru palēks. Foto: A.Priede.

Čemuru palēks ir sausu, skraju priežu mežu suga, taču ne vienmēr tas atrodams šķietami piemērotos apstākļos. Tam ir dažādi iemesli. Augs ir saistīts ar gaišiem augšanas apstākļiem, bet, iztrūkstot dabiskiem traucējumiem mežā, piemēram, ugunsgrēkiem, mežs mainās. Traucējumu trūkuma dēļ pieaug barības vielu daudzums zemsedzē, mežā ienāk egles, kļūst tumšāks, mainās nobiru sastāvs ‒ pamazām apstākļi kļūst čemuru palēkam un citām retajām, gaismas prasīgajām sugām nepiemēroti. Būtisku lomu spēlē arī mikoriza – auga un augsnes sēņu simbioze jeb savstarpēji draudzīgas attiecības, tādā veidā uzņemot dīgšanai un augšanai nepieciešamās barības vielas. Tātad – kur nav nepieciešamās augsnes sēnes, tur arī čemuru palēks nav sastopams. Būtiskas izmaiņas augsnes sēņu sabiedrībās var radīt mežizstrāde, izraisot arī čemuru palēka izzušanu. Augs ir dekoratīvs, tāpēc vietām, īpaši piepilsētu mežos, sugu apdraud izplūkšana.

Čemuru palēks ir plaši izplatīts Ziemeļu puslodē Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Tas ir ārstniecības augs, ko iecienījuši Ziemeļamerikas indiāņi. Vairākās valstīs to izmanto cistīta, nierakmeņu un urīnpūšļa, prostatas, tuberkulozes un audzēju ārstēšanā. Auga saknes un lapas Amerikas indiāņi izmantoja tonizējoša dzēriena pagatavošanai.

Latvijas Botāniķu biedrība aicina būt vērīgiem un saudzīgiem. Lai labāk apzinātu sugas sastopamību, aicinām ziņot čemuru palēka atradumus portālā dabasdati.lv! Tāpat gaidīti jums zināmi tautā lietoti auga nosaukumi, ziņas par auga izmantošanu agrāk un mūsdienās, kā arī novērojumi par mežizstrādes, degšanas un citu traucējumu ietekmi uz šo augu (lūdzam sūtīt uz botaniku-biedriba[at]hotmail.com).

Teksta saīstinātā versija šeit.

Izdota unikāla enciklopēdija – Latvijas augi, kurā ietvertas visas Latvijas dabā sastopamās augu sugas

SIA Gandrs pašā gada izskaņā izdevuši jaunu un apjomīgu sugu enciklopēdiju “Latvijas augi”.

Enciklopēdija “Latvijas augi” ir pirmais šāda apjoma izdevums Latvijā, un tajā apkopotas visas Latvijas savvaļā sastopamās augu sugas, kā arī veģetācijas pamatveidi – meži, pļavas, purvi, kāpas. Izzinošie apraksti papilināti ar fotoattēliem. Enciklopēdija piemērota plašam lietotāju lokam patstāvīgai augu noteikšanai dabā.

Enciklopēdija "Latvijas augi", autors Normunds Priedītis.

Enciklopēdija “Latvijas augi”, autors Normunds Priedītis.

„Latvijas augi” autors, bioloģijas doktors Normunds Priedītis, pie šī apjomīgā un izsmeļošā darba ir strādājis 23 gadus, veltot tam nozīmīgu daļu savas dzīves. Autors, kurš beidzis Latvijas Universitāti un divas reizes stažējies Upsalas universitātē, ir nozīmīgu zinātnisku publikāciju autors, tās publicētas tādos nozarē ietekmīgos žurnālos kā Plant Ecology, Environmental Conservation u.c.

Katras sugas izskata aprakstu enciklopēdijā „Latvijas augi” papildina biotopu uzskaitījums, kuros tā atrodama, kā arī norādes par sugas sastopamības biežumu, un tās īpašo pazīmju uzskaitījums, kas palīdzēs noteikt atšķirības starp līdzīgām vai sistemātiski tuvām sugām. Enciklopēdijā iekļauti arī sugu nosaukumi svešvalodās, kā arī tematiskie saraksti, kas sniedz papildu ziņas par Sarkanajā grāmatā ierakstītajām augu sugām.

Apjomīgo 888 lapaspušu enciklopēdiju, kas ilustrēta ar 2582 fotoattēliem un 1486 kartēm, ar Askolda Kļaviņa atbalstu izdevis SIA Gandrs. Šobrīd enciklopēdija ekskluzīvi ir pieejama Gandra plauktos par īpašu iepazīšanās cenu 49 EUR.

Pārpublicēts no www.gandrs.lv

Izdota jauna grāmata par Latvijas graudzāļu floru

2014. gada nogalē noticis priecīgs notikums – Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorija izdevusi grāmatu – „Latvijas vaskulāro augu flora. Graudzāļu (Gramineae) dzimta (1. daļa)”. Darbā ir graudzāļu dzimtas ģinšu noteikšanas tabula, kā arī atsevišķo ģinšu sugu noteikšanas tabulas, sugu morfoloģiskie apraksti, attēli un izplatības kartes.

Latvijas vaskulāro augu flora - Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Latvijas vaskulāro augu flora – Graudzāļu dzimta (Gramineae)

Sīkāku informāciju par visām grāmatām „Latvijas vaskulāro augu flora” lasīt šeit.

Piešķirta Latvijas Botāniķu biedrības balva par Eiropas mērogā nozīmīgiem atradumiem Sivera ezerā

Jau vienpadsmito gadu pēc kārtas Latvijas Botāniķu biedrība pasniegusi ceļojošo balvu „Gada atradums”. 2014. gadā tā piešķirta botāniķim Uvim Suško par smalkās najādas Najas tenuissima un lokanās najādas Najas flexilis atradumiem Sivera ezerā Latgalē. Abas najādas ir ļoti reti sastopamas ūdensaugu sugas, kas aug tikai tīros dzidrūdens ezeros, kādu mūsdienās kļūst arvien mazāk.

Botāniķis Uvis Suško - ceļojošās balvas "Gada atradums" ieguvējs. Foto: Julita Kluša.

Botāniķis Uvis Suško – ceļojošās balvas “Gada atradums” ieguvējs. Foto: Julita Kluša.

Mūsdienās smalkā najāda visā pasaulē zināma vairs tikai aptuveni 25 atradnēs, no kurām lielākā daļa – 13 atradnes atrodas Somijā un divas ‒ Latvijā. Pirmoreiz smalko najādu Latvijā U. Suško atklāja 2006. gadā no Sivera netālu esošajā Ārdava ezerā. Šogad pētījumi turpināti, un suga atrasta arī Sivera ezerā. Turpat konstatēta arī otra najādu suga – lokanā najāda. Šī suga Latvijā zināma tikai deviņos ezeros, bet visā Eiropas Savienībā kopā ar Norvēģiju un Šveici tikai 102 atradnēs, vēl 58 lokanās najādas atradnes pēdējo 100–150 gadu laikā ir izzudušas ezeru piesārņošanas un ekosistēmu degradācijas dēļ. Retuma un apdraudētības dēļ abas najādu sugas iekļautas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas aizsargājamo sugu sarakstos.

Smalkā najāda Najas tenuissima. Foto: Uvis Suško.

Lokanā najāda Najas flexilis. Foto: Uvis Suško.

Lokanā najāda Najas flexilis. Foto: Uvis Suško.

U. Suško atzīst, ka Sivera ezers ir dabas retumiem izcili bagāta vieta, atzīmējot, ka patiesais abu najādu sugu augšanas vietu skaits ezerā noteikti ir vismaz divas reizes lielāks, nekā pašlaik iespējams apzināt un saskaitīt. Pētnieks uzskata, ka Sivera ezers mūsdienās ir, visticamāk, lielākā un bagātākā smalkās najādas atradne pasaulē un acīm redzot arī lielākā un bagātākā lokanās najādas atradne Eiropas Savienības kontinentālajā daļā kopā ar Norvēģiju un Šveici. Diemžēl abas sugas gan Latvijā, gan visā Eiropā ir ļoti apdraudētas, par ko liecina arī daudzu atradņu Eiropā izzušana pēdējo gadu desmitu laikā – galvenokārt ezeru piesārņošanas dēļ.

Pētījuma ietvaros atklājies, ka Sivers ir īsts ezeru dārgakmens. Dzidrajos ezera ūdeņos un ezera piekrastē atrasti arī daudzi citi floras retumi ‒ ūdens subulārija Subularia aquatica, vienzieda krastene Littorella uniflora, gludsporu ezerene Isoetes lacustris, Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna, pamīšziedu daudzlape Myriophyllum alterniflorum, rudens ūdenīte Callitriche hermaphroditica, Lēzeļa lipare Liparis loeselii, krustlapu drudzene Gentiana cruciata. Konstatētas arī daudzas citas retas, aizsargājamas augu sugas un citi dabas retumi.

Diemžēl pašlaik šīs unikālās dabas vērtības nav pasargātas no iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm. Smalkajai najādai Latvijā vēl aizvien nav normatīvajos aktos noteikta īpaši aizsargājamas sugas statusa, lai gan suga atzīta par īpaši retu un apdraudētu visā Eiropas Savienībā. Tāpat abiem izcilajiem ezeriem – Siveram un Ārdavam nav nekāda likumu normās noteikta aizsardzības statusa, tādējādi šīs Eiropas un pasaules mērogā unikālās dabas teritorijas ir pakļautas iespējamām nelabvēlīgām ietekmēm.

Latvijas Botāniķu biedrība vēlas uzsvērt, ka šīgada botāniskajiem atradumiem ir ne tikai Latvijas, bet arī reģionāla mēroga nozīme. Tādējādi mūsu valsts nes milzīgu atbildību par šo dabas vērtību saglabāšanu. Biedrība izsaka atbalstu atbilstoša īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusa noteikšanai Sivera un Ārdava ezeros un to apkārtnē, kas palīdzētu saglabāt šos izcilos retumus un to dzīvotnes – ezerus piesārņojuma un citu nelabvēlīgu ietekmju neskartus!

Latvijas Botāniķu biedrības ceļojošā balva „Gada atradums” ir tradīcija, kas iedibināta 2004. gadā. Balvu piešķir par īpaši nozīmīgiem floras atradumiem Latvijā. 2014. gadā balvai pieteikti arī citi izcili floras retumi. Visi šie atradumi ir nozīmīgi, būtiski paplašinot zināšanas par Latvijas floru.

Botāniķis Pēteris Evarts-Bunders Daugavpilī atradis Latvijai un Baltijai jaunu sugu – šaurlapu grīsli Carex stenophylla. Vairāk par šo atradumu lasīt šeit.

Savukārt botāniķis Ansis Opmanis Rucavas apkārtnē atradis Latvijā ļoti retu sugu krokaino cūceni Rubus plicatus, kas mūsu valstī nebija atrasta kopš 1964. gada, tāpēc iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 0, jeb izzudušo sugu kategorijā. Pirmo zināmo šīs sugas atradni konstatējis P. Lakševics 1909. gadā Rucavas pusē, bet vēlāk tajā pašā apvidū E. Vimba 1964. gadā.

Agnese Priede,
Latvijas Botāniķu biedrība

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina – 2014. gada augs laksis ir aizsargājama suga!

Parādoties pirmajam zaļumam, viens no pirmajiem pavasara augiem vecos, dabiskos mežos un upju ielejās ir laksis jeb mežloks, kura zaļās, leknās lapas jau parādījušās siltās, saulainās vietās. Tā smarža, īpaši ziedēšanas laikā, vilina ne tikai kukaiņus, bet arī cilvēkus – lakšu garšas cienītājus.

Laksis

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka laksis ir 2014. gada Gada augs. Laksis ir Latvijā reta un aizsargājama suga un tādēļ saudzējama. Laksis ir viena no dabisku, cilvēka maz ietekmētu mežu sugām, kas liecina par to, ka mežs ir bioloģiski vērtīgs. Vietās, kur laksis atrodams, tas mēdz veidot lielas audzes, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šī suga Latvijā ir bieži sastopama. Diemžēl savvaļas lakšu audzes pavasaros iemīļojuši arī cilvēki, jo lakši tiek uzskatīti par īpašu pavasara kārumu.

Latvijas Botāniķu biedrība atgādina, ka lakša, tāpat kā citu īpaši aizsargājamu sugu ievākšana savvaļā – plūkšana un izrakšana, ir aizliegta un nodara kaitējumu retajām sugām, samazinot to populācijas. Tādēļ saudzēsim lakšus un neatbalstīsim arī to plūcējus, pērkot lakšus tirgū – visticamāk, ka tie ievākti kādā aizsargājamā dabas teritorijā.

Botāniķi aicina ziņot par lakša atradnēm portālā www.dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Aicinām informēt vides inspektorus par gadījumiem, ja redzat lakšu ievācējus vai tirgotājus!

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrības valdes priekšsēdētāja