Gada sūna 2017 – parastā kociņsūna

Jau otro gadu Latvijas Botāniķu biedrība plašāku sabiedrību iepazīstina ar sūnām, šogad par gada sūnu izraugoties parasto kociņsūnu Climacium dendroides. Tā ir viena no visvieglāk atpazīstamām sūnām. Savdabīga ir kociņsūnas augšanas forma, kas atgādina mazu kociņu. Tās primārais stumbrs atrodas augsnē horizontāli un ir klāts ar brūnām, plēkšņveidīgām lapām. No tā atiet stāvi sekundārie stumbri, kas zarojas aptuveni no stumbra vidus. Zari līdz 4 cm gari, atrodas tuvu cits pie cita, tāpēc izskatās sakopoti pušķī kā nelielai palmai. Kociņsūnas tumšzaļās vai dzeltenzaļās velēnas var sasniegt pat 10 cm augstumu. Sporu vācelīte sarkani brūna, līdz 4 cm garā kātiņā. Sporogoni veidojas samērā reti, bet parasti ir vairāki uz viena auga.

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Parastā kociņsūna pieder lapu sūnu klasei, kociņsūnu dzimtai un ir tās vienīgā pārstāve Latvijā, bet citur pasaulē sastopamas pavisam trīs šīs ģints sugas. Parastā kociņsūna plaši sastopama Ziemeļu puslodē, sākot no Špicbergenas līdz Ziemeļāfrikai, Turcijai, Himalajiem, Ķīnas un ASV dienvidiem, aug arī Grenlandē un Jaunzēlandē. Visā pasaulē šai sugai raksturīgie biotopi ir mitras pļavas, zāļu purvi, pārpurvoti meži. Tomēr diezgan bieži tā atrodama arī sausākās vietās – atklātās kāpās, sausos zālājos, uz laukakmeņiem vai dolomītiem ar nelielu augsnes kārtiņu. Parasti kociņsūna aug zemsedzē, bet retāk uz koku stumbriem, trupošiem kokiem, celmiem un akmeņiem. Reizēm tā atrasta arī cilvēka ietekmētās un veidotās vietās: kapsētās, aizaugušos grants karjeros, uz betona tiltiem un  lubiņu jumta, vecas dēļu kaudzes. Interesanti, ka šī suga, kas vairāk raksturīga mežiem, ir otra biežāk atzīmētā suga zālājos. Mežos kociņsūna tomēr nepieder pie valdošām sugām zemsedzē.

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Parastā kociņsūna. Foto: Līga Strazdiņa

Par kociņsūnu praktisko pielietojumu atrodamas ziņas, kas norāda uz tās dekoratīvajām īpašībām. Neparastā pētījumā kociņsūnas gabaliņš kā vienīgais sūnu pārstāvis atrasts sleņģenē – 16.–18. gadsimtā Kurzemē pie Ēdoles darinātā metāla jostā ar slēgtu nodalījumu. Anglijā, karalienes Viktorijas ēras laikā sūnas dzinumus mākslīgi krāsoja, lai dekorētu dāmu cepures. Ķīnā kociņsūnas nosaukums ir „desmit tūkstošu gadu sūna” (ten thousand year moss) un to izmanto medicīnā, lai samazinātu drudzi, ārstētu reimatismu un atbrīvotu no kaulu un muskuļu sāpēm. Ķīnā šo sūnu izmanto arī māju siltināšanai – tāpat kā Latvijā savulaik sfagnus – spraugu aizdarīšanai.

Atrodot kociņsūnas Latvijā, ir vērts pievērst uzmanību sporogoniem un to augšanas vietai, jo līdz šim tie reģistrēti tikai 10 paraugos no vairāk nekā 200 ievāktajiem un atzīmēti tikai mitrās vietās. Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā dabasdati.lv. Bet, ja Jūsu rīcībā ir informācija par sugas tautas nosaukumiem vai citas interesantas ziņas par šo sugu, aicinām rakstīt uz e-pastu baiba.bambe@silava.lv.

Gada augs 2017 – dzeltenā salmene

Par 2017. gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies dzelteno salmeni Helichrysum arenarium, kuru visi labāk pazīst ar nosaukumu – dzeltenā kaķpēdiņa. Šis tautas nosaukums arī labi raksturo pašu auga ziedkopu, jo nelielie ziedu kurvīši sakārtoti ziedkopā, kas kopumā atgādina kaķa pēdiņu. Sugas zinātniskais nosaukums veidojies no grieķu valodas, kur ģints nosaukums nozīmē „zeltaina saule”, savukārt sugas nosaukums „arenarium” apzīmē tai raksturīgo augteni – smilšainas vietas.

Dzeltenā salmene. Foto: A. Opmanis

Dzeltenā salmene. Foto: A. Opmanis

Tas ir daudzgadīgs, neliels augs, kas zied koši dzelteniem vai oranžas nokrāsas ziediem un Latvijā sastopams galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā. Tas aug sausās, saulainās pļavās vai mežmalās un ceļmalās, tāpēc tam izveidojušies pielāgojumi, kas augam palīdz saglabāt mitrumu – visu augu klāj blīvs, zīdaini balts apmatojums, kas atstaro saules gaismu, samazinot lapu temperatūru un iztvaikošanu. Suga ir izteikti kontinentāla un sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Dzeltenā salmene. Foto: D. Kretalovs

Dzeltenā salmene. Foto: D. Kretalovs

Dzeltenā kaķpēdiņa ir populārs un plaši izmantots ārstniecības augs, kas palīdz pret daudzām kaitēm – dažādām vēdera problēmām, saaukstēšanos, ādas slimībām, kā arī mazina trauksmi un depresiju. Tāpat salmenes ēteriskās eļļās plaši izmantotas kosmētikā, jo tā aizkavē ādas novecošanos. Augs ir ne vien noderīgs mājas aptieciņā, bet arī ļoti dekoratīvs, jo savu krāsu un formu var saglabāt gadiem ilgi, no tā arī cēlies tā nosaukums citās valodās – „immortalle”, „бессмертник”, „everlasting”, – kas nozīmē „nemirstīgā” un „vienmēr ziedošā”.

Dzeltenajai salmenei ir plašs pielietojums, taču dabā tā sastopama arvien retāk, tā iekļauta vairāku valstu aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo sugu sarakstos, tostarp arī mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Kā galveno apdraudošo faktoru sugas pastāvēšanai var minēt raksturīgo dzīvotņu izzušanu, kā arī pārmērīgo auga izmantošanu. Lai arī suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos vai Sarkanajā grāmatā, aicinām saudzēt šo skaisto augu, saglabājot neaizaugušas sausās pļavas un nodrošinot to regulāru apsaimniekošanu – pļaušanu vienu reizi gadā un siena novākšanu. Bet veselības uzturēšanai ieteicams iegādāties aptiekās nopērkamās tējas, jo to sastāvā esošās dzeltenās salmenes lielākoties audzētas plantācijās, nevis ievāktas savvaļā. Ja nu tomēr, esat nolēmuši tās ievākt paši – dariet to saudzīgi, nekad nenoplūciet visus ziedošos augus, vienmēr daļu atstājiet arī sēklai.

Par dzeltenās salmenes izplatību Latvijā trūkst aktuālas informācijas, tāpēc Latvijas Botāniķu biedrība aicina ziņot par šīs sugas atradnēm portālā dabasdati.lv. Bet, ja Jūsu rīcība ir informācija par sugas vēsturiskām atradnēm, tautas nosaukumiem vai kāda cita interesanta informācija par šo sugu, aicinām rakstīt e-pastu uz ruta.sniedze@ldf.lv.

Gada sūna 2016 – parastā straussūna

Latvijas Botāniķu biedrība pirmo reizi izvēlējusies arī Gada sūnu 2016 parasto straussūnu Ptilium crista-castrensis.

Gada sūna izvirzīta, lai pastāstītu par interesantiem un fascinējošiem organismiem – sūnām, kā arī veicināt cilvēku vērīgumu un atbildību par dabas daudzveidības saglabāšanu. Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz Zemeslodes. Varētu teikt, ka mūsdienu augu attīstība sākās ar sūnām pirms apmēram 400 miljoniem gadu. Iespējams, paviršs garāmgājējs sūnas neievēro. Taču tās ir gandrīz visur – mežā zem kājām, uz koku stumbriem un pat asfalta plaisās.

Latvijā ir vairāk nekā 500 sūnu sugu, un tās gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā, piemēram, tās kalpo kā mājvieta dzīvniekiem. Turklāt tām ir praktisks pielietojums cilvēka dzīvē. Piemēram, atsevišķu sugu sūnas, pateicoties to antibakteriālajām īpašībām un uzsūkšanas spējām, izmantoja kā pārsējus kara laikā. Sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas, ko var izmantot ārstniecībā. Latvijas mežos ir daudz dažādu sūnu, ko katrs sēņotājs noteikti ir pamanījis.

Parastā staussūna tuvplānā. Foto: Julita Kluša

Parastā straussūna. Foto: Agnese Priede

Parasta straussuna_fotoJulitaKlusa

Parastā straussūna tuvplānā. Foto: Julita Kluša

Gada sūnas 2016 parastās straussūnas zinātniskais nosaukums Ptilium crista-castrensis un arī angļu „knight’s plume” tulkojumā nozīmē „bruņu cepures spalva”. Latvisko nosaukumu tā ieguvusi strausa spalvai līdzīgā izskata dēļ. Parastā straussūna ar savu graciozo izskatu un sūnu mērogos lielo augumu (~ 10 cm gara) izceļas citu sūnu vidū, ir viegli atpazīstama un iegaumējama. Parastā straussūna Latvijā ir bieži sastopama un aug barības vielām nabadzīgu skujkoku, retāk, jauktu koku mežu zemsedzē, parasti mēreni mitros apstākļos. Dažreiz sastopama arī uz salmu jumtiem vai laukakmeņiem, trupošas koksnes un citur. Parasti tā aug nelielās platībās starp citu sugu sūnām, tāpēc, lai to pamanītu, jāskatās vērīgi.

2016. gadā Latvijas Botāniķu biedrība aicina piedalīties sava veida tautas skaitīšanā un vērīguma asināšanā. Cik mūsu ir, kas Latvijas mežos gada laikā spēj atrast vismaz vienu straussūnas atradni? Aicinām visas 2016. gadā atrastās parastās straussūnas atradnes ziņot portālā dabasdati.lv, pievienojot fotogrāfijas. Gada beigās tiks publicēts ziņojums ar visiem atradēju vārdiem un pēc ziņojumiem iegūto sūnas izplatības karti. Straussūna veido sporogonus – sporu vācelītes uz sarkaniem kātiņiem, kas ir līdz 5 cm gari. Sporogoni sastopami ļoti reti, tāpēc ziņojumi ar fotogrāfijām, kurās tie redzami, ir īpaši gaidīti.

Latvijas Botāniķu biedrība, Brioloģijas darba grupa

Gada augs 2016 – purva atālene

Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2016 izvēlējusies purva atāleni Parnassia palustris.

Purva atālene ir līdz 35 cm garš lakstaugs ar greznu ziedu. Ziedam ir skaisti dzīslotas ziedlapas un īpašas neauglīgas vēdekļveida putekšņlapas ar pilienveida dziedzeriem izaugumu galos. Uzzied gan tikai jūlija beigās, toties zied līdz septembrim. Vēlās ziedēšanas dēļ radies ģints nosaukums latviešu valodā – atālene, saukta arī par atāla puķi jeb augs, kas zied atālā (atāls – pēc nopļaušanas vai noganīšanas ataugusi zāle). Interesanti, ka zieds smaržo tikai siltos saules staros, bet ne vakarā, kad smaržā ieinteresētie apputeksnētāji jau devušies pie miera. Augs ir indīgs!

Purva atālenes zieds. Pilienveida dziedzeri atgādina medus lāses, ar viltu piesaistot apputeksnētājus no augšas. Taču īstais nektārs atrodas bedrītēs zieda pamatnē, un tas pievilina apputeksnētājus arī no sāna. Foto: Māra Pakalne

Purva atālenes zieds. Pilienveida dziedzeri atgādina medus lāses, ar viltu piesaistot apputeksnētājus no augšas. Taču īstais nektārs atrodas bedrītēs zieda pamatnē, un tas pievilina apputeksnētājus arī no sāna. Foto: Māra Pakalne

Atālenei ir raksturīga skaujoša lapiņa krietnu gabalu virs zemes, pēc tās viegli var pazīt arī neziedošu augu. Tam ir arī garkātainu piezemes lapu rozete. Lapai ir sirds forma, augs esot izmantots arī sirds slimību ārstēšanai, tā radušies arī atbilstoši tautas nosaukumi – rudens sirdszāle un sirsnenīte.

Sirdsveidīgās purva atālenes lapas. Foto: Julita Kluša

Sirdsveidīgās purva atālenes lapas. Foto: Julita Kluša

Purva atālene aug dabiskās mitrās pļavās un kaļķainos zāļu purvos. Ja tā sastopama zālājā – tas ir sugām bagāts un botāniski vērtīgs. Pēdējos gadu desmitos meliorācijas un dabisko zālāju aizaugšanas dēļ ir samazinājies purva atālenei piemērotu dzīvotņu skaits. Tāpēc arī šīs skaistules izdzīvošana kļūst arvien vairāk apdraudēta. Ir izpētīts, ka šis augs spēj izplatīties no viena zālāja uz citu tikai tad, ja zālāji viens no otra nav tālāk par kilometru. Sugu var saglabāt nākamajām paaudzēm, tikai regulāri apsaimniekojot mitrās pļavas un ganības un atjaunojot dabisku mitruma režīmu susināšanas ietekmētos kaļķainos zāļu purvos.

Aicinām ziņot par purva atālenes atradnēm portālā dabasdati.lv, pievienojot vietas aprakstu un foto. Gaidīti arī novērojumi vai tautā lietoti šī auga nosaukumi vai pielietojumi šodien un pagātnē, sūtot uz e-pastu botaniku-biedriba[at]hotmail.com.

Latvijas Botāniķu biedrība

 

Gada atradums 2015 – pļavas linlape

Katru gadu Latvijas Botāniķu biedrība pasniedz ceļojošo balvu „Gada atradums”, kas tiek piešķirta par īpaši nozīmīgiem jauniem floras atradumiem Latvijā. „Gada atraduma” balva kļuvusi jau par ilggadēju tradīciju un tiek pasniegta jau divpadsmito gadu pēc kārtas.

2015. gadā ceļojošo balvu ieguvusi Dana Krasnopoļska (Daugavpils Universitāte) par jaunu pļavas linlapes Thesium ebractaetum atradni aizsargājamā ainavu apvidū „Augšzeme” Medumu apkārtnē pie Latvijas-Lietuvas robežas.

Dana_Gada atradums2015_fotoJanisButins

Dana Krasnopoļska ar Gada atraduma diplomu. Foto: J. Butins.

Pļavas linlape ir daudzgadīgs, neliels (garums 10-30 cm) santalkoku dzimtas pusparazītisks lakstaugs. Šis augs ir pēc izskata necils, taču Latvijā tas sastopams ļoti reti – pēdējos gados zināmas vairs tikai 5-6 atradnes, bet vairākas agrākos laikos zināmās atradnes, visticamāk, iznīkušas vai iznīcinātas. Augs mūsdienās sastopams tikai Austrumlatvijā. Suga sastopama galvenokārt dabiskos zālājos, reizēm arī skrajos mežos un ceļmalās.

Pļavas linlape – Latvijā ļoti reti sastopams augs. Foto: A. Priede.

Pļavas linlape – Latvijā ļoti reti sastopams augs. Foto: A. Priede.

Pļavas linlape ir Latvijā īpaši aizsargājama suga, iekļauta arī Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā (sugas, kurām draud iznīkšana), kā arī Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Sugas izplatības areāls aptver daļu Austrumeiropas (Polija, Krievijas Eiropas daļa, Latvijas austrumu daļa, Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Rumānija) un daļu Centrāleiropas (Čehija, Austrija, Vācija). Bet kopumā atradņu visā Eiropā ir maz. Suga kā īpaši apdraudēta iekļauta Eiropas Savienības Biotopu direktīvā.

Danas Krasnopoļskas atradums ir nozīmīgs un būtiski papildina zināšanas par šīs sugas izplatību Latvijā, kā arī apstiprina, ka Medumu apkārtnē 1977. gadā atrastā suga šajā apvidū joprojām ir sastopama.

Gada atraduma balvai tika pieteikti arī citi reti sastopamu sugu atradumi. Uvis Suško bija pieteicis jaunas, līdz šim nezināmas bālziedu brūnkātes Orobanche pallidiflora, pūkainās asinszāles Hypericum hirsutum, rūgtās drudzenītes Gentianella amarella, lielās noragas Pimpinella major, vidējās rasenes Drosera intermedia, Lēzeļa lipares Liparis loeselii, matveida glīvenes Potamogeton trichoides, mieturu hidrillas Hydrilla verticillata, mazās najādas Najas minor un jūras najādas Najas marina atradnes. Julita Kluša gada balvai bija pieteikusi pirmoreiz Latvijā savvaļā konstatētu svešzemju sugu dārzbēgli platlapu dedestiņu Lathyrus latifolius un līdz šim Latvijā tikai divas reizes konstatētu svešzemju augu sugu lapaino sunīti Bidens frondosa.

Agnese Priede
Latvijas Botāniķu biedrība