Gada augs

Kopš 2003.gada Latvijas Botāniķu biedrība katra gada beigās izvēlas nākamā gada augu. Latvijā šo tradīciju aizsāka Latvijas Ornitoloģijas biedrība, nosaucot “gada putnu”. Tas tiek darīts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību un iesaistītu to augu sugu atpazīšanā un aizsardzībā. Gada augs var būt gan kāda reta un īpaši aizsargājama suga, gan plaši izplatītas suga, kuru apdraud biotopu izzušana vai tās ārstnieciskās vai dekoratīvās īpašības.

Mēs ceram, ka tu, lasītāj, priecājies kopā ar mums par šī gada auga izvēli, jo mēs gada augu izvēlamies apspriežot un izvērtējot biedru iesniegtos priekšlikumus un balsojot par tiem biedru pilnsapulcē.


Latvijas Botāniķu biedrība par Gada augu 2021 izvēlējusies pļavas (jeb parasto) ķimeni Carum carvi.

Foto: Agnese Priede

Ķimeņu garšu un smaržu Latvijā pazīst visi – tās ieceptas rudzu maizē, iekaisītas skābētos kāpostos, iesietas Jāņu sierā. Ķimenes atradīsim žāvējumos, marinādēs un citos ēdienos. No ķimenēm gatavo tēju un ķimeli – ķimeņu liķieri. Ķimeni izmanto kā ēteriskas eļļas un citas vērtīgas vielas saturošu ārstniecības augu, piemēram, gremošanas sistēmas darbības uzlabošanai, nervu nomierināšanai, cukura līmeņa regulēšanai. Šis augs ir vērtīga mājlopu garšzāle ganībās, veicinot gremošanu un ēstgribu.

Literatūrā atrodamas ziņas, ka pļavas jeb parastā ķimene Latvijā ir bieži sastopama suga. Bet vai tā joprojām ir? Pēdējā gadu desmitā novērots, ka šķietami parastais augs savvaļā kļūst arvien retāk sastopams. Grūti atrast pļavu, kur varētu salasīt ķimeņu pušķi tējai.

Foto: Laura Grīnberga

Visticamāk, ķimenes izplatība samazinās vairāku apstākļu ietekmē. Samazinās sugai piemērotu dzīvotņu – dabisko, neielaboto zālāju platības. Tās aizaug vai tiek uzartas,  apmežotas, apbūvētas, atņemot dzīves telpu ne tikai retiem un aizsargājamiem, bet arī, līdz šim par parastiem uzskatītiem, pļavu augiem. Iespējams, ka būtisks faktors ir arī mežacūku kāre pēc ķimenēm – tās izrok un apēd smaržīgās, sulīgās saknes. Mežacūku skaits Latvijā, pirms Āfrikas cūku mēra izplatīšanās 2014. gadā, bija ievērojams, šie dzīvnieki varēja būtiski ietekmēt zālājus un tur sastopamos augus.

Jaunajā gadā meklēsim atbildi uz jautājumu, kāda ir ķimenes pašreizējā izplatība un to ietekmējošie faktori. Aicinām ziņot par pļavas ķimenes atradnēm portālā Dabasdati.lv vai rakstot uz e-pastu botaniku-biedriba@hotmail.com.


Latvijas gada augu arhīvs:

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *